Fizikālās rūdīšanas darbības princips
Karsēšanas stadija: parasts rūdīts stikls tiek vienmērīgi uzkarsēts līdz 620–680 grādiem, -tuvojoties stikla mīkstināšanas temperatūrai-, lai mazinātu sākotnējos iekšējos spriegumus.
Ātrās dzesēšanas (rūdīšanas) stadija: uz abām stikla pusēm tiek izpūsts augsts{0} augstspiediena auksts gaiss, izraisot virsmas slāņa atdzišanu, sacietēšanu un ātru sacietēšanu, bet stikla iekšpuse paliek augstas-temperatūras plastmasas stāvoklī.
Sprieguma veidošanās stadija: tā kā stikla iekšējais slānis pēc tam atdziest un dabiski saraujas, jau -sacietējušais virsmas slānis ierobežo šo saraušanos. Tā rezultātā veidojas vienmērīgs spiedes spriegums uz virsmas un līdzsvarojošs stiepes sprieguma slānis iekšpusē.
Stiprības palielināšanas loģika: kad stikls tiek pakļauts ārējam spēkam, spēkam vispirms ir jānovērš jau esošais virsmas spiedes spriegums, tādējādi ievērojami palielinot slodzes-nestspēju; tā lieces un triecienizturība var sasniegt 4–5 reizes lielāka nekā parastajam stiklam.
Ķīmiskās rūdīšanas darbības princips
Jonu apmaiņas process: Stikls tiek iegremdēts izkausētā sārma sāls šķīdumā aptuveni 400 grādu temperatūrā. Temperatūrā, kas zemāka par stiklošanās temperatūru, mazāki nātrija joni (vai litija joni) stikla virsmas slānī tiek apmainīti pret lielākiem kālija joniem no sāls šķīduma.
Kompresīvās spriedzes ģenerēšanas loģika: lielāka -tilpuma kālija jonu iestrādāšana stikla virsmā rada drūzmēšanas efektu, veidojot dziļu spiedes sprieguma slāni, kas uzlabo stikla izturību.
Raksturīgās atšķirības: spiedes sprieguma slānis, ko veido ķīmiskā rūdīšana, ir salīdzinoši plāns, un līdzsvarojošais iekšējais stiepes spriegums ir minimāls. Līdz ar to stikls plīst nesaplīst fiziski rūdītam stiklam raksturīgo sīko lauskas; šī metode ir labāk piemērota plāna stikla (2–4 mm) stiprināšanai.